HansaManuals Home   >> Discontinued Products   >> Pirmais Ofiss   >> Finanses   >> Reģistrs Grāmatojumi  

Previous   Next               Entire Chapter in Printable Form               Search  

This text refers to program version 5.2  

Grāmatojumu ievadīšana - grāmatojumu rindas

Pārējā loga daļā redzamas grāmatojuma rindas, kurās jāievada atsevišķu kontu grāmatojumi. To summām jābūt sabalansētām (debetam jāsakrīt ar kredītu), lai grāmatojumu varētu saglabāt.

Lai grāmatojumam pievienotu jaunas rindas, noklikšķiniet jebkurā pirmās brīvās rindas laukā un ievadiet atbilstošo informāciju. Lai rindu izdzēstu, rindas kreisajā pusē noklikšķiniet uz tās numura un nospiediet taustiņu Backspace. Lai ievietotu rindu, noklikšķiniet uz tās rindas numura, kur jāievieto rinda, un nospiediet Enter.

A sadaļa

Konts

Ievietot Speciāli    Finanšu/Sistēmas moduļa reģistrs Konti

Norādiet kontu, kurš jāizmanto konkrētajā grāmatojuma rindā.

Šeit varat arī ievadīt autogrāmatojuma kodu. Autogrāmatojumi tiek izmantoti, lai automatizētu bieži izmantojamo grāmatojumu ievadīšanu, lai ne tikai vienkāršotu darbu, bet arī nodrošinātu pareizu kontēšanu. Autogrāmatojumi pilnībā aprakstīti šīs nodaļas sākumā.

Objekts

Ievietot Speciāli    Finanšu moduļa reģistrs Objekti

Vienai grāmatojuma rindai var piesaistīt līdz 20 objektu, atdalītu ar komatu. Objektus varat definēt atsevišķām nodaļām, izmaksu centriem vai preču tipiem. Tas nodrošina elastīgu analīzes metodi, kuru var izmantot Finanšu moduļa atskaitēs. Sīkāku informāciju par reģistru Objekti skatiet šeit.

Ja nevēlaties izmantot objektus, Sagatavošanā Grāmatojumu ievadīšana varat atzīmēt izvēles rūtiņu ‘Objekts’, lai kursors izlaistu šo lauku, spiežot taustiņu Enter.

Ja ievadāt vairākus objektus, pārvietojoties uz nākamo rindu, tie tiks automātiski sakārtoti alfabēta secībā.

Apraksts

Pēc noklusējuma apraksts tiek ievietots no reģistra Konti. Ja nepieciešams, to var mainīt katram ierakstam atsevišķi. Tāpat kā ar objektu, varat noteikt, lai kursors izlaistu šo lauku, nospiežot taustiņu Enter.

Debets B1, Kredīts B1

Katrā grāmatojuma rindā norādiet debeta vai kredīta summu. Lai grāmatojumu varētu saglabāt, debeta un kredīta summām jābūt sabalansētām, tāpēc katrā grāmatojumā jābūt vismaz divām rindām. Ja sagatavošanā Grāmatojumu ievadīšana ir atzīmēta izvēles rūtiņa ‘Brīdināt par neparastām summām’ un konkrētajā kontā summas var iegrāmatot tikai vienā pusē (debeta vai kredīta), mēģinot iegrāmatot summu otrā pusē, tiks parādīts brīdinājuma paziņojums. Ievērojiet, ka šis brīdinājums nav kategorisks un to var neievērot.

PVN Kods

Ievietot speciāli    Finanšu moduļa sagatavošana PVN kodi

Varat ievadīt PVN kodu katrā grāmatojuma rindā. Kodu var ievietot arī automātiski līdz ar noteiktu konta numuru vai arī ievadīt manuāli. Šeit nav iespējami aprēķini, jo šī lauka saturs tiek izmantots tikai atskaites vajadzībām. Tomēr jānodrošina pareiza PVN koda (ja ir) ievadīšana, jo tas var ietekmēt PVN atskaišu precizitāti.

B-D sadaļa: Vairāku valūtu uzskaite

Pirmajā Ofisā Finanšu modulī var lietot vienu no divām valūtām, kuras tika ievadītas Sistēmas moduļa sagatavošanā Bāzes valūtas. Ievadot skaitli Bāzes valūtā 1, ir jāizmanto grāmatojuma B sadaļas lauki ‘Debets B1’ un ‘Kredīts B1’. Ievadot skaitli Bāzes valūtā 2, jāizmanto lauki ‘Debets B2’ un ‘Kredīts B2’.

Ievadot grāmatojumus Bāzes valūtā 1, atbilstošā summa Bāzes valūtā 2 automātiski tiks ievietota grāmatojuma B sadaļā. Līdzīgi, ievadot grāmatojumus Bāzes valūtā 2, atbilstošā summa Bāzes valūtā 1 automātiski tiks ievietota grāmatojuma A sadaļā. Valūtu maiņas kursi parādīti ieraksta C sadaļā.

Divu bāzes valūtu uzskaite paredzēta Latvijai iestājoties Eiropas Monetārajā Savienībā (EMS). Ja veicat uzskaiti divās bāzes valūtās, tad nacionālā valūta būs Bāzes valūta 1, bet eiro – Bāzes valūta 2.

Gadījumā, ja divu bāzes valūtu sistēma netiek izmantota, grāmatojuma sadaļas B un C neaizpilda; summas jāievada A sadaļas laukos ‘Debets B1’ un ‘Kredīts B1’.

Nākamajā piemērā Bāzes valūta 1 ir lati (LVL), savukārt Bāzes valūta 2 ir eiro. Šeit ir parādīta realizācijas apmaksa eiro valūtā.

Grāmatojuma C sadaļā ievadot konta numuru, tiks parādīti divu bāzes valūtu tekošie kursi. Maksājums tika izdarīts eiro, tāpēc jāatver grāmatojuma kartiņas sadaļa B un laukā ‘Debets B2’ jāievada summa bāzes valūtā 2. Ieraksta A sadaļas laukā ‘Debets B1??? automātiski tiks ievietota summa latos. Pēc tam ieraksta C sadaļā nomainiet valūtu uz eiro. Informācija tiks saglabāta abās valūtās, lai atskaites būtu vel precīzākas un efektīvākas. Šis lauks ir domāts tikai atskaišu veidošanai un neietekmē valūtu konvertāciju šajā piemērā.

Konts 6110 ir parasts realizācijas konts latos. Ievadiet konta numuru kā parasti un ievadiet summu laukā ‘Kredīts B1’. Eiro valūtā pārrēķinātā summa automātiski tiks ievietota laukā ‘Kredīts B2’.

Ja konkrētam grāmatojumam ir nepieciešams izmainīt bāzes valūtu kursus, pirms grāmatojuma debeta un kredīta summu ievadīšanas nomainiet summas C sadaļas laukos ‘Kurss B1’ un ‘Kurss B2’. Ja izmaiņas tiks izdarītas pēc grāmatojuma summu ievadīšanas, tad tās netiks pārrēķinātas atbilstoši izmainītajiem valūtu kursiem. Ievērojiet, ka izmainītais valūtas kurss attiecas tikai uz to grāmatojuma rindu, kur tika ievadīta. Jaunai grāmatojuma rindai kurss tiks piedāvāts pēc noklusējuma. No tādām gadījuma rakstura izmaiņām var izvairīties, konkrētam valūtas ierakstam izmantojot opciju ‘Nepieļaut bāzes kursa maiņu???

Lauki ‘Kurss B1’ un ‘Kurss B2’ tiek izmantoti, lai parādītu kursu attiecību vērtības. Piemēram, par vienu eiro (bāzes valūta 2) var nopirkt 0,702 latu. Šī rinda atbilst Eiropas Monetārās Savienības noteikumiem, kas pieprasa uzrādīt valūtu attiecību – cik kādas valūtas vienību var nopirkt par 1 eiro.

Bilanci un Starpbilanci var parādīt jebkurā no bāzes valūtām.

Previous   Next   Top            Entire Chapter in Printable Form